Kopš bērnības viņi māca jums, ka "kurš atrod draugu, atrod dārgumu". Tiesa, bet gadu gaitā jūs saprotat, ka, izņemot kategoriju “draugs-dārgums”, pastāv arī pavisam cita kategorija:sūds draugs”.
Slaveni piemēri:
- Tie, kuri, iepērkoties un izmēģinot legingus, kas no Kate Moss izņemtu celulītu, viņi jums saka, ka viņi ir “dievišķi”, un, kad jūs tos ievietojat mājās, jūs saprotat, ka jūs izskatās kā šķiņķis ar galvu un rokām.
- Tie, kas, kad ēdat saldējumu, nebrīdina jūs, ka jums ir visa netīrā mute ar šokolādi, un, paskatoties spogulī, jūs saņemat kaut ko, jo, šķiet, ka esat redzējis Betmena jokdarbu.
- Tie, kas nekad neizņem autovadītāja apliecību, jo šādā veidā katru reizi aizbraucot, var pielīmēt gada ballīti un ietīt to brūnā krāsā SAVĀ automašīnā (tas ir man, man žēl, Sāra, Marta un Cristina ... es tevi mīlu, vai ne!).
Bet es nekad negaidīju, ka pa ceļam atradīšu šīs sugas apakškategoriju: lingvistiski jāšanās draugi. Šie "draugi" ir vārdi no citām valodām, kas rakstiski vai izrunā atgādina kādu no jūsu dzimtajām valodām, un tie nozīmē kaut ko pavisam citu. To, ko angliski smalki sauc par “viltus draugiem”. Bastards
Kad ierados Spānijā, man bija tikšanās ar vairākiem sūdu draugiem ... ehm ... viltus draugi, piemēram, kad vienu no pirmajām dienām darbā es teicu savam priekšniekam, ka esmu ļoti grūtniece grupas intervijas laikā es to izdarīju. Vai arī kad Robērs man teica, ka mīl ēzeļi, jo viņi ir tik veci un ar skaistām acīm ... piedodiet? Es tos ēdu ar maizi un zemeņu ievārījumu, esmu briesmonis !!!
Lai jūs mani labāk saprastu, es iepazīstinu visus sastaptos lingvistiskos draugus:
Tagad nākamais itālis, kurš man saka, ka nerunā spāniski, bet saprot to, jo vārdi ir vienādi ar to vienīgo atšķirību, ka beigās ir jāliek “s”, es situ ar pliķi… nē, tas nenozīmē “milzu cimdu ”Nozīmē, ka es ar atvērtu roku salauzīšu tev degunu. Ar mīlestību?
Un tu? Vai esat saskārušies ar lingvistiskiem draugiem?
